Lai izšķirtos, kādu kurināmo izvēlēties un kuram dot priekšroku no pieejamā klāsta, svarīgi apzināt to īpašības un būtiskākās atšķirības. Piedāvājam tuvāk iepazīties ar vienu no kurināmā iespējām – šķeldu! Šķelda ir videi draudzīgs kurināmais, ko ražo no koksnes. Koksnes kurināmais ir dabai draudzīgs un ekoloģisks, jo koksnes sadedzināšanas procesā ogleklis, kas izdalās dedzinot koksnes kurināmo, kompensē koki sava dabiskā dzīves cikla laikā, jo tie visā savā augšanas laikā uzsūc oglekli.
Šķelda – koksnes biomasa, ko sasmalcina, lai izmantotu kā kurināmo materiālu gan privātām, gan komerciālām apkures katliekārtām. Koksnes biomasa ir atjaunojamās enerģijas resurss un ilgtspējīgs enerģijas avots.
Šķeldas iedalījums pēc izejvielas:
– augstas kvalitātes meža šķelda (ražota no zāģbaļķiem, veseliem kokiem,);
– zemas kvalitātes meža šķelda (ražota no mežizstrādes atlikumiem vai celmiem, zariem, krūmiem, daudz piemaisījumu – piem. zeme, smilts);
– koksnes atlikumu šķelda (ražota no neapstrādātiem kokapstrādes atlikumiem, pārstrādātas koksnes, atgriezumiem);
– zāģskaidu šķelda (ražota no kokzāģētavu atlikumiem);
– īscirtmeta (ātraudzīgo koki – kārkli, papeles, alkšņi u.c.) enerģētiskās koksnes šķelda (ražota no īscirtmeta atvasāju kultūrām).
Šķeldas kvalitātes noteicošie parametri:
- mitruma daudzums (jo zemāks mitruma daudzums, jo augstāks koksnes degšanas siltums);
- šķeldas viendabīgums un izmērs (šķeldas izmēram jāatbilst plānotajam pielietojumam un koksnes kurināmā apstrādes sistēmai);
- šķeldas forma (lai palielinātu šķeldas tilpumblīvumu un nodrošinātu tās vienmērīgu padevi apkures sistēmā, šķeldas griezumiem jābūt asiem un bez atskabargām);
- pelnu saturs (jo zemāks ir pelnu saturs, jo augstāka enerģijas atdeve un mazāks pelnu daudzums – ražošanas atkritumi);
- piemaisījumi (šķeldai jābūt bez piemaisījumiem – augsnes, akmeņiem);
- sastāvs (jo augstāks koksnes un zemāks mizas, lapu un nelielu zariņu daudzums šķeldā, jo augstāka ir kurināmā kvalitāte).
Būtisks šķeldas kvalitātes kritērijs ir mitruma daudzums, ko lielākoties ietekmē izejvielas novākšana, transportēšana un kaltēšanas procedūras.
Šķeldas viendabīgumu, izmēru, formu un sīko daļiņu saturu tajā ietekmē izejmateriāla novākšanā izmantotais aprīkojums un tehnoloģija. Piemaisījumu esamību daļēji nosaka izejmateriāla ievākšanas tehnoloģija un šķeldas uzglabāšanas veids. Tās uzglabāšana uz lauka palielina piemaisījuma rašanās risku. Šķeldas pelnu saturu nosaka koku sugas īpašības un audzēšanas veids. Šķeldai, kas iegūta no īscirtmeta atvasājiem, ir augstāks pelnu saturs, jo miza un mazo zariņu īpatsvars attiecībā pret koksnes daļu ir daudz augstāks.
Šķeldas kvalitāti nosaka speciāli standarti, ko izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN). Koksnes biokurināmajam piemērojami šādi standarti:
- ISO 17225:2014-09 (iepriekš EN 14961-1:2010) Cietais biokurināmais. Kurināmā specifikācijas un klases.
Šķeldas deklarācijās (marķējumos), balstoties uz ISO 17225-1:2014-09, nepieciešams norādīt šādus parametrus – izmēru (P), mitruma daudzumu darba masā (M) un pelnu saturu (A), kā arī informatīvos parametrus – tilpumblīvumu (BD), degšanas siltumu (Q) un sēru (S), slāpekļa (N) un hlora (CI) saturu šķeldā.
Šķeldu kā cieto biokurināmo iespējams izmantot:
- mazās apkures sistēmās (vienai vai dažām mājsaimniecībām);
- centralizētās siltumapgādes sistēmās;
- koģenerācijas stacijās, kas paredzētas šķeldas izmantošanai (Organiskais Renkina cikls (ORC), tvaika turbīnes);
- gazifikācijas iekārtās elektroenerģijas ražošanai;
- kā papildus enerģijas avots lielās, uz fosilo kurināmo bāzētās spēkstacijās;
- kā izejvielu biomasas pārveidošanas procesiem (piem.: pirolīzē, gazifikācijā, kokogļu ražošanā, bioķīmiskā pārveidošanā etanolā, bioplastmasas ražošanā);
- pārstrādei granulās (dažādiem mērķiem).
SIA “AGB Serviss” ražo un tirgū piedāvā automatizētas bez operatora klātbūtnes darbojošās katliekārtas un katlu mājas visām koksnes šķeldas kvalitātes grupām. Uzņēmumā plaši ir izstrādāti un tiek piedāvāti apkures katlu modeļi vidējas šķeldas (paaugstināts mitrums un piemaisījumu daudzums koksnes sastāvam) izmantošanai siltumenerģijas vai tvaika ražošanā.
Kā arī tiek ražoti un tirgū piedāvāti katliekārtu modeļi zemas kvalitātes šķeldai (augsts mitrums, daudz mizu, piemaisījumi un tml.) – zemākas izmaksas kurināmajam un sekojoši saražotajai siltumenerģijai.
Šis risinājums prasa lielākas investīcijas, tomēr paša biokurināmā izejvielas cena būs stipri zemāka nekā fosīlija kurināmajam. Ilgtermiņā šāda tipa apkures sistēma būs ekonomiskāka, ļaus samazināt importētos energoresursus un dos iespēju izmantot vietējo atjaunojamo energoresursu. Ekspluatējot šāda tipa siltuma ražošanas iekārtas šobrīd tiek sasniegtas viszemākās siltuma ražošanas izmaksas.
